UPRE SIA
Siltuma un ūdens uzskaite

Radiatoru termostatiskie regulatori - problēmas un to risināšana

Neizdodas noslēgt siltuma padevi

Ja regulatoru pagriežot pulksteņa rādītāja virzienā līdz "galam" sildķermenis turpina sildīt un tas nav vēlams - iespējams:

  • vajag uzgaidīt līdz radiators atdzisīs
  • termostatiskā galva nav kārtīga nostiprināta pie vārsta, par to var pārliecināties regulatoru pagriežot līdz galam atvērtā pozīcijā un papurinot, tam jābūt stingri nostiprinātam. Nenostiprināts regulators nespēs noslēgt siltuma padevi.
  • vietā, kur atrodas termostatiskā galva (regulatora rokturis) temperatūra ir zem 5C un nostrādā pretaizsalšanas aizsardzība.
  • jāaplūko regulators, pret kādu apzīmējumu tas ir pagriezts stāvoklī "līdz galam ciet" - iespējams tam uzstādīts pagriešanas ierobežojums, kas neļauj samazināt temperatūru zem 16C telpās, kas varētu atbilst "1" iedaļai roktura skalā. 
  • termostatiskais elements regulatora rokturī var būt bojāts. Ja lietotājam ir vairāki vienādi regulatori, to var pārbaudīt aizņemot regulatoru no cita radiatora. Lai termostatisko regulatoru/galvu aizvietotu vēlams noskaidrot esošā ražotāju un modeli, atrast apzīmējumus uz vārsta korpusa. Regulatori pie vārsta tiek stiprināti ar vītni M28 (agrāk Herz populāri bija ar šo izmēru), M30 (vispopulārākais vītnes izmērs, M32 (2000. gadu sākumā Rossweiner vārstiem), vai ražotājam specifisku ātro savienojumu "uzspraud un noklišķ". Vītnes atbilstība nenozīmē, ka pārējās daļas arī saderēs.
  • vārsts salipis, ieēdies atvērtā stāvoklī, praksē neesmu novērojis bet iespējams. Demontējot pašu termostatisko galvu (to var veikt nenoslēdzot stāvvadu, siltumnesēja noplūdes nebūs), atklājas aptuveni 4mm diametra stienītis kuru iespiežot dažus milimetrus vārsts tiek noslēgts, un stingra atspere tur vaļā stāvoklī. Cilvēkam ar cieta priekšmeta palīdzību ir jāspēj šo stienīti iespiest dažus milimetrus, un tam ir uzreiz jāatgriežas sākuma stāvoklī, jo pretīm ir atspere. Ja stienītis nav izkustināms, arī to uzmanīgi padauzot ar 50-100gramu āmuru, būs nepieciešama santehniķa iejaukšanās. 
  • ja sildķermenis silst pavisam nedaudz tad, viencaurules apkures sistēmās pie vainas var būt otrs sildķermeņa pievienojums, kur pa vienu cauruli notiek siltumnesēja ieplūšana radiatora. To var izslēgt noslēdzot arī atpakļgaitas vārstu manuāli.
  • (tikai divcaurules apkures sistēmām) ja no vārsta dzirdama šņākšanas skaņa tas var nozīmēt, ka vārstam pienākošā siltumnesēja plūsmas spiediens ir augstāks par vārsta normālas darbības diapazonu, noslēdzot manuāli gan tam vajadzētu darboties, bet automātiskā regulēšanas režīmā noslēgšanās notiks pie augstākas temperatūras kā iestatīts. Kā arī ilgtermiņā var tikt bojāts pats vārsts. Jāvēršas pie apsaimniekotāja vai apkures sistēmas uzturētāja.


Sildķermenis nesilda

Vecākas paaudzes lietotāji vēl atceras laikus, kad apkures sezonā radiatori bija tik karsti ka tiem nevarēja pieskarties un savādākā gadījumā uzskata ka apkure nedarbojas. Siltinātos namos lielāko apkures sezonas daļu sildķermeņu temperatūra var būt zem 40C, savukārt, cilvēks pieliekot roku tam uzskatīs, ka tas ir auksts, kaut patiesībā tā temperatūra bija 30C, kas attiecīgajos laika apstākļos bija pietiekami, lai uzsildītu telpas līdz ~20C. 

Ja regulatoru pagriežot pretēji pulksteņa rādītāja virzienam līdz "galam" sildķermenis nesilda - iespējams:
  • jāuzgaida līdz radiators uzsils
  • termostatiskais regulators atrodas nišā zem galda vai aiz bieziem aizkariem un šajā vietā temperatūra pārsniedz 25-26C. Tas nozīmē, ka pat līdz galam atvērtā stāvoklī regulators var automātiski noslēgties.
  • ja vasaras periodā regulators nav bijis pagriezts līdz galam atvērtā stāvoklī, apkārtējās gaisa temperatūras iespaidā vārsts visu vasaru var būt stāvējis noslēgtā stāvoklī un salipis/ieēdies. Sākoties apkures sezonai atspere nespēj to atspiest atpakaļ. Šo problēmu var noteikt demontējot termostatiskā regulatora galvu/rokturi to var veikt nenoslēdzot stāvvadu, siltumnesēja noplūdes nebūs), atklājas aptuveni 4mm diametra stienītis kuru iespiežot dažus milimetrus vārsts tiek noslēgts, un stingra atspere tur vaļā stāvoklī. Cilvēkam ar cieta priekšmeta palīdzību ir jāspēj šo stienīti iespiest dažus milimetrus, un tam ir uzreiz jāatgriežas sākuma stāvoklī, jo pretīm ir atspere. Ja stienītis nav izkustināms, arī to uzmanīgi padauzot ar 50-100gramu āmuru, būs nepieciešama santehniķa iejaukšanās. 
Attēlā: viencaurules apkures sistēmas Herz termostatiskais vārsts pēc 17 gadu ekspluatācijas noklemmējis ciet stāvoklī. Sarkanā bulta norāda uz stienīti kuru atspere nav spējusi atspiest 3mm atpakaļ atvērtā stāvoklī.

Attēlā: tas pats vārsts ar iekustinātu stienīti. Redzams, ka ne tikai uzmanīgi uzsists, bet arī ar nepiemērotu instrumentu skrūvēta fiksējošā detaļa, kas neveiksmes gadījumā var radīt ūdens noplūdi. 


  • ja sildķermenī dzirdamas tekoša ūdens skaņa un tas ir uzsilis nevienmērīgi, daļēji, jācenšas to atgaisot izlaižot gaisu pa atgaisošanas vārstu
Problēmu risināšana ja darbības ap vārstu un termostatisko galvu nepalīdz
  1. Daļai vārstu iespējams nomainīt noslēgmehānismu pat nenoslēdzot apkures plūsmu izmantojot īpašu instrumentu. 
  2. Ja vārsts jāmaina pilnībā jānoskaidro kāda veida apkures sistēma ir jūsu namā un jāizvēlas atbilstoša modeļa vārsts. Bieži renovētās viencaurules apkures sistēmas kļūdaini tiek uzstadīti vārsti, kas paredzēti divcaurules apkures sistēmām. Viencaurules sistēmas vārstus var pazīt pēc masīvāka korpusa un ražotāja norādes "viencaurules apkures sistēmam, ar palielinātu caurplūdi".
  3. Dažkārt var saņemt informāciju, ka "termostatiskie vārsti nekam neder un jāliek lodveida noslēgvārsts". Tam nedrīkst piekrist. 
Sīkāk šeit.