Citas iespējas siltuma uzskaitei

Lielākā daļa daudzdzīvokļu namu nav piemēroti vieglai un ātrai aprīkošanai ar individuāliem siltuma patēriņa skaitītājiem vai alokatoriem. Ir interesanti risinājumi, kas piedāvā veikt individuālu siltuma uzskaiti kaut vienam dzīvoklim namā. Tiek piedāvāts uzstādīt temperatūras sensorus dzīvokļos uz stāvvadiem lai noteiktu temperatūras kritumu katrā dzīvoklī un vienu plūsmas mērītāju katram stāvvadam. Balstoties uz iegūtajiem mērījumiem par siltumnesēja temperatūras kritumu dzīvoklī un stāvvada plūsmu iespējams aprēķināt faktisko siltuma patēriņu sildķermenim, tā pievadiem un pat stāvvadam. Arī pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišanas iegūšanai ir maz šķēršļu. Citu dzīvokļu īpašnieki piekrīt apkures maksas sadalījuma metodes izmaiņām un, ka kādam citam dzīvoklim kaut kas mainīsies. Daudzi droši vien nemaz neapzinās, ka katrs ēkas vidējais dzīvoklis kas aprīkots ar šādu sistēmu, palielina apkures maksu pārējiem.

Praktiskā mērījumu veikšana

Sanāk, varētu dzīvoklī uz katra stāvvada uzstādīt parastu siltuma skaitītāju un šādi noteikt faktisko dzīvokļa siltuma patēriņu.

Latvijā šādi mēģinājumi ir pat notikuši. Rezultāti bija pārsteidzoši. Dažreiz siltums netika uzskaitīts vispār, kaut radiators sildīja. Kādēļ tā?

Namā ar viencaurules apkures sistēmu uz viena stāvvada bieži ir uzstādīti 9-10 radiatori (9.stāvu namā siltums tiek saņemts no augšas uz leju, 5. stāvu namā vispirms caur istabām no 1. līdz 5. stāvam un tad atpakaļ caur virtuvēm). Savukārt apkures sistēmas kopējais temperatūras kritums 10-15 C, kas nozīmē ka katrā stāvā stāvvada temperatūra mainīsies par aptuveni 1C. Tas nozīmē mēģinājumu nomērīt siltumenerģijas patēriņu ar ienākošo temperatūru piem. 50 un izejošo 49 C.

Ja aplūkosim tirgū pieejamo siltuma skaitītājus, to tehniskā specifikācijā un pat uz korpusa norādīta minimālā temperatūras atšķirība starp turpgaitas un atpakaļgaitas sensoriem, tipiski 3 grādi. Tas nozīmē, ka siltuma skaitītājs nav paredzēts patēriņa uzskaitei pie mazākas temperatūru atšķirības.

Kādēļ tā?

Ja mērīsim siltuma patēriņu siltumnesējam kur turpgaitas/atpakaļgaitas temperatūra būs 55/45C un temperatūras sensoru kļūda būs 0.2 C tad tā veidos 1-2% patēriņa mērījumu kļūdu. Savukārt mērot patēriņu plūsmai kur turpgaitas/atpakaļgaitas temperatūra ir 55/54C pie šādas pašas sensoru kļūdas tas jau rezultātā veidos ~ 30% patēriņa kļūdu. Jāņem vērā - 0.2 C ir pieticīga sensora kļūda. Mērījumi tik šaurā temperatūras diapazonā nozīmē ievērojami augstākas prasības temperatūras sensoru precizitātei.

Papildus jāņem vērā ka siltuma skaitītāju temperatūras sensori ir tieši iegremdēti mērāmā siltumnesēja plūsmā, vai vismaz ievietoti plānā metāla čaulā, kas iegremdēta plūsmā. (Att. zemāk)

Rodas pārdomas un jautājumi

Siltuma skaitītāju, kuru temperatūras sensori ir iegremdēti siltumnesējā, un dzīvoklim vai ēkai nepieciešams tikai viens skaitītājs, ražotāji nav centušies radīt skaitītāju ar zemāku minimālo temperatūras atšķirību, piem 0.2C
Vai šādu stāvvadu temperatūras mērītāju sensori ir ievietoti tieši siltumnesēja plūsmā vai piestiprināti pie stāvvada virsmas?
Vai stāvvada virsmas temperatūru neietekmēs tā materiāls varš/tērauds/ppr/kompozīts, krāsas kārtu skaits un atšķirības šajos lielumos starp dzīvokļiem?
Vai stāvvada virsmas temperatūru neietekmēs telpas vēdināšana?
Ja katrā stāvā uzstādīts viens temperatūras sensors, sanāk ka dzīvoklim aprēķinātais apkures patēriņš būs atkarīgs no diviem temperatūras mērījumiem, piem. 49,24C un 49,83C un viens no šiem mērījumiem tiks veikts kaimiņa dzīvoklī?
Vai ir iespējams uz ekrāna mēriekārtai redzēt aktuālo temperatūras mērījumu, kā tas ir siltuma skaitītājiem un dažiem alokatoru modeļiem?
Vai mēriekārtai ir ekrāns lai lietotājs varētu kontrolēt tās darbību un mērījumus?
Ja namā ar alokatoriem kādam lietotājam izdodas nepieķertam apiet alokatora uzskaiti, neuzskaitītais tiks sadalīts starp visiem nama dzīvokļiem. Stāvvadu temperatūras mērījumu gadījumā vai nesāks ka par nozagto nāksies maksāt tieši vienam kaimiņam?
Alokatoru gadījumā temperatūras sensora kļūda piem. 0.5C neradītu būtisku problēmu uzskaitē un nerodas šaubas kā šādu precizitāti to mērījumu sasniedz. Stāvvadu temperatūras mērītājiem pat 0.2C kļūda var nozīmēt 20-80% aprēķinātā patēriņa kļūdu. Droši vien mērītājiem veikta kalibrēšana lai pārliecinātos par atbilstību tik augstām prasībām un pieejami kalibrēšanas sertifikāti?
Ja ierīcei ir paredzēta baterijas nomaiņa, vai pie tās paredzēta arī atkārtota kalibrēšana?
Ja namā tiks aprīkoti liela daļa "vidējo" dzīvokļu, kas neatrodas pirmajā stāvā vai gala sienām - tad neaprīkotu dzīvokļu maksa ievērojami pieaugs. Un to aprīkošana ar uzskaiti neko nemainītu, jo to patēriņš ir lielāks dēļ lielāka ārsienu laukuma kā vidējiem dzīvokļiem. Kā to ir paredzēts risināt apkures sadalījumā metodē kuru apstiprina sākotnēji lai namā varētu aprīkot pirmo dzīvokli?

Teorētiski ideāls risinājums, bet

mērījumu veids izvirza ļoti augstas prasības to precizitātei
kas savukārt pieprasa nopietnu tehnisko risinājumu šādu mērījumu nodrošināšani
trūkst pierādījumu ka izmantotais tehniskais risinājums ir piemērots augstajām precizitātes prasībām un tās vismaz no pašu mēriekārtu puses tiek sasniegtas pamatojoties uz akreditētu laboratoriju izsniegtiem kalibrēšanas sertifikātiem.